Cliff Garden

Divas klints puses

Priekšlikuma koncepciju iedvesmojis Staburags – stāstiem un leģendām apvītā klints Daugavas krastos, kura reiz majestātiski sveikusi kuģotājus, taču nu jau labu laiku ir zem ūdens hidroelektro stacijas aizsprosta izbūves dēļ. Tomēr Staburagam joprojām ir īpaša loma Latvijas kultūrā un vēsturē.

Katrai klintij ir divas puses, – viena ir stāva un vērsta pret ūdens straumi, kas sev izgrauzusi ceļu iežos, tā izveidojot arī klints sienu, bet otra ir lēzena un viegli šķērsojama, dodoties no zemes puses ūdens virzienā. Šis projekts veidots pēc līdzīga principa – kā viena milzīga klints. Tomēr mēs vēlējāmies to padarīt pieejamu un aicinošu no krastmalas, jo otrā pusē nav dabas, bet gan intensīvas satiksmes artērija. Tāpēc “klints” ir apgriezta otrādi – tā, ka ar stāvo un raupjo pusi tā vērsta nevis pret ūdens plūsmu, bet gan pret auto plūsmu. Braucot tai garām automašīnā, būs redzama majestātiskā klints seja – relatīvi masīva fasāde ar blīvu un teksturētu virsmas apdari un gaismu, kas izlaužas cauri “plaisām” tajā. Savukārt raugoties no ūdensmalas ēkas ir vieglas, gaišas un aicinošas. Pāreja no publiskās ārtelpas uz daļēji privāto iekštelpu ir veidota maksimāli nemanāma.

Četras sajūtas

Ainavas projekts ir kā starpnieks, kas veido pāreju starp dabisko vidi un ekosistēmu un pilsētas audumu. Iedvesma tam smelta Latvijas ainavā, kas spēj pieņemt pilnīgi kontrastējošus tēlus. Baltā ziemas ainava veido asus siluetus, kas izceļas pret zemajiem saules stariem, kamēr smilšotie krasti maigi apņem no kraujām kritušos kokus. Vējš veido kāpas, kas līdzinās viļņiem, kuri turpinās smalkajā smilšu rakstā jūras dzelmē. 

Ainava ir veidota kā četru sajūtu sekvence: katru no tām atveido dārzs, kuru raksturo kāda tipiska ūdensmalas ainava.

Mežs: Priedes ir visvairāk sastopamā koku suga Baltijas jūras krastos. Šo vidi atspoguļo projektā iekļautā meža zona, kas sastāv no blīva koku stādījuma, kurā ietvertas dažādas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Mežs pasargā pirmo attīstītbai paredzēto teritoriju no estakādes un tilta satiksmes trokšņiem. Apzaļumojums turpinās arī uz viesnīcas un biroju ēkas terasēm, iepludinot zaļo vairogu pašā apbūvē.

Ēdamais dārzs: Šī ainava projektēta visurbanizētākajā projekta teritorijas daļā, kas atrodas starp biroju ēkām. Tajā ietverta veģetācija ar ēdamiem augļiem (augļu koki un ogulāji u.tml.), kas ir kā atsauce uz dabas velšu ievākšanas tradīcijām mūsu zemē. Pusdienas pārtraukumā biroju darbinieki var iziet ārā un iekost ābolu, kas nupat nācis no koka, un varbūtu pat pavadīt brīvo laiku sēņojot, kad laikapstākļi tam labvēlīgi. Šis dārzs nav tikai estētisks, bet arī produktīvs – tā ir dabiska vide, kas baro pilsētu.

Ūdensmalas dārzs: Sīkas takas, kas līkločiem vijas gar ūdensmalu, ir perfekta vieta, kur izbaudīt dabas klātbūtni gan teritorijas iedzīvotājiem, gan garāmgājējiem. Šī ainava, kuru veido šķietami neskartas pļavas, ir arī kā dabiska barjera, kas pasargā ēkas no nevēlamiem viesiem. Nav nepieciešami žogi, ja ēkām visapkārt ir necaurejama veģetācija, kas ir tik raksturīga Daugavas krastu ainavai.

Tīreļa dārzs: Robežu ar teritorijai piegulošo kaimiņu zemesgabalu veido tīreļa dārzs. Tīrelis, kas reiz bijis viena no cilvēkiem nepieejamākajām dabas formām, šodien veido aizraujošu vidi ar takām, kurās atrodamas arī “kabatas” atpūtai vai meditācijai. Bērnudārzam, kas izvietots šajā teritorijas daļā, paredzēta pašam sava sala, kura ir noslēgta no apkārtnes un tādējādi rada maksimāli drošus apstākļus.