The Cloud

Resursi (materiālu, tehnoloģiskie, cilvēkresursi, enerģija...) un to ierobežotā pieejamība vēsturiski vienmēr noteikusi arhitektūras izteiksmi un loģiku, kavējot vai veicinot noteiktu risinājumu ieviešanu. Taču pēdējā laikā, šķiet, ir sasniegta resursu pārpilnība, taču tajā pat laikā mēs arī saprotam, cik tā var būt nevēlama. Par būvniecības nozares neilgtspēju un tās ekoloģiskajām sekām tiek runāts aizvien skaļāk, tomēr nepieciešamās izmaiņas praksē nenotiek vajadzīgajā tempā. Šoreiz arhitektiem par izaicinājumu kļuvusi resursu pārpilnība.

Konkursa uzdevums bija Tallinā izveidot pilsētvides atpūtas vietu, kas nodrošinātu patvērumu pret laikapstākļiem, gaidot autobusus, vilcienus un tramvajus. Mūsu dizaina priekšlikumu noteica sekojošie apsvērumi.
Mērķē augstu! Mums jātiecas uz sistēmiskām pārmaiņām nozarē, koncentrējoties uz piegādes ķēžu saīsināšanu (izmantojot vietējos resursus), līdz minimumam samazinot vienreiz lietojamo un nepārstrādājamo kompozītmateriālu izmantošanu, kā arī izstrādājot būvniecības metodes, kas ļauj viegli izjaukt un atgūt materiālus atkārtotai izmantošanai. Ir svarīgi censties panākt liela mēroga pārmaiņas, lai ietekmētu vidi. Tāpēc šajā priekšlikumā ir aplūkotas alternatīvas rūpnieciskā līmenī.
Laba ražošana = ietekmes punkts. Ja vēlamies panākt liela mēroga pārmaiņas, mums sistēmā jāmeklē punkti, kuros visefektīvāk var izraisīt izmaiņas. Mums ir jāizlemj, kuriem materiāliem un tehnoloģijām mēs dodam priekšroku resursu pieejamības, ilgtspējības un efektivitātes ziņā; kam ir viszemākā oglekļa pēda visā dzīves ciklā? Koksne atjaunojams resurss, kam ir ļoti zems oglekļa emisijas nospiedums, un, ja tas tiek pareizi kopts, kokmateriāls piedāvā dažādas atkārtotas izmantošanas iespējas.
Laba rūpniecība = labi atkritumi. Pat "zaļākajās" nozarēs rodas neizbēgami pārpalikumi un blakusprodukti, taču daudz labāk ir koncentrēties uz to, kā produktīvi izmantot labas nozares pārpalikumus, nevis mēģināt zaļmaldināt par neilgtspējīgu nozari, pārstrādājot tās atkritumus. Mēs esam identificējuši CLT nozari kā tādu, kas piedāvā ievērojamus vides ieguvumus liela mēroga būvniecībai šajā reģionā. Bet, ja mēs vēlamies popularizēt koku kā vēlamo būvmateriālu, mums ir jāņem vērā, ka tam sekos arī CLT nozares pārpalikumu pieaugums. Tādēļ šis projekts piedāvā jaunu estētisku skatījumu, kas aicina aplūkot dažus tipiskus CLT rūpniecības atlikumus kā jaunus būvmateriālus.

Pārpalikumu estētika. Priekšlikumā ir izmantoti dažādi pārpalikumi un atkritumi no CLT nozares. Visvērtīgākie kokmateriāli ir tie, kas palikuši pāri pēc logu un durvju aiļu izveidošanas sienu paneļos. Tie nāk tieši no rūpnīcas – strukturāli stabili un ar nepieciešamo sertifikātu, taču savu izmēru dēļ tie tiek uzskatīti par pārpalikumiem un pārsvarā šķeldoti, pēcāk transformējot skaidu plātnēs. Citos gadījumos enerģijas atgūšana ir tipisks koksnes izstrādājumu dzīves beigu scenārijs. Tomēr izmērs ne vienmēr ir mazs: tipiski durvju izgriezumi ir ~1,8x1m, savukārt logu izgriezumi var ievērojami atšķirties un bieži vien ir daudz lielāki.
Vēl viens CLT nozares blakusprodukts ir malu apdare: koka līstes apmēram 3 m garumā un 5x10 cm griezumā. Pašlaik tos izmanto CLT paneļu iepakošanai un transportēšanai no rūpnīcas uz būves vietu kā starplikas starp paneļiem. Šīs līstes projektā ir savienotas kopā jumta nesošajā režģa konstrukcijā, kas notur hidroizolācijas slāni.
Zāģskaidām, kas ir neizbēgams CLT ražošanas blakusprodukts, jau ir vairāki dažādi pielietojumi, taču šajā projektā ir piedāvāts tās izmantot kā daļu no jumta seguma konstrukcijas, piešķirot konstrukcijai svaru un radot nedaudz slīpu virsmu lietus ūdens notecei. Un visbeidzot, plastmasas iepakojumu, ko izmanto CLT konstrukciju transportēšanai, piedāvāts atkārtoti izmantot plastikāta maisu izgatavošanai, kuri pēcāk piepildīti ar zāģu skaidām, var tikt izmantoti jumta segumam.
Laba nojaukšana = demontāža. Projektējot jaunas konstrukcijas, mums jātiecas pielietot tādas būvniecības metodes, kas ļauj viegli demontēt, lai nākotnes ēku materiālus varētu izmantot arī pēc to mūža beigām. Galvenokārt ir jāizvairās no kompozītmateriāliem, jo ​​tos nevar demontēt: dažādas sastāvdaļas nevar atdalīt un izmantot atkārtoti. Savienojumiem un konstrukcijas loģikai arī jābūt atbilstošiem, un ir vēlams elementus kataloģizēt būvniecības laikā.

• Viens no 10 darbiem, kas izvirzīti finālā, no 81 konkursā iesniegta priekšlikuma.

• Piedāvājums izstrādāts sadarbībā ar NOMAD architects.