Jutekliskuma aktualitāte

Klātbūtnes, vērošanas un redzēšanas pieredze ir izstādes dizaina risinājuma pamatā. Telpu organizē trīs lakoniski ģeometriski apjomi, piedāvājot skatītājam dažādus skatupunktus un redzes lauka kadrējumus. 

Viens no tiem ir kā slīpi nošķelts cilindrs, kas lēzeni paceļas virs betona grīdas un veido amfiteātrim līdzīgu telpas konfigurāciju. Skatītājs pienāk tam klāt, apsēžas un malas, pēc brīža jau pārceļ kājas un visbeidzot varbūt pat laiski atlaižas uz slīpās virsmas, ļaujot skatienam slīdēt pār gleznām, kas dažādos augstumos izvietotas pie sienas.

Liektā siena izstāžu zālē it kā nodala atsevišķu telpu un ierāmē redzes lauku, fokusējot skatienu uz mākslas darbiem pie pretējās sienas. Tās iekšpusē atrodas sols, kas sniedz Venēcijas nogurdinātajam mākslas cienītājam iespēju atpūsties un baudīt. 

Uz sienas ārējās virsmas mākslinieks īpaši šai izstādei radīs frīzes veida gleznojumu. Tas šīs ekspozīcijas kontekstā interpretējams kā vēl viens atšķirīgs piegājiens glezniecības medija un skatītāja pieredzes attiecību potenciāla izzināšanai.

Ekspozīciju paskaidrojošā informācija izvietota uz atsevišķa paralēlskalņa formas apjoma, kas atrodas tieši pretim ieejai izstāžu zāles telpā. Šis elements būs pirmais, ko apmeklētāji redzēs, jau tuvojoties no blakus esošās zāles. Turklāt tas vizuāli aizsegs izeju no Latvijas ekspozīcijas, pilnībā koncetrējot skatītāju uzmanību uz tās saturu. 

Šim apjomam ir piešķirta arī cita, gluži utilitāra funkcija – tajā paredzēta plaša novietne izstādi pavadošajam informatīvajam drukas materiālam un uzraugu personīgajām lietām.