Nākotnes Atsavināšana

Ekspozīcijas dizaina koncepcijas galvenais uzdevums ir eksponējamā materiāla telpiskā organizēšana un vēlamās vides sajūtas radīšana. 

Ekspozīcija konceptuāli sadalīta divās daļās – viena ir veltīta vēsturiski nozīmīgajam fotogrāfam Elijam Veinbergam, savukārt otra – mūsdienu māksliniekiem: Jānim Avotiņam un Andrejam Strokinam. Ietvaru visai ekspozīcijai iezīmē tieši Veinbergs, kura stāsts, iedzīvināts ar viņa uzņemtām fotogrāfijām, arhīvos atrodamiem artefaktiem un dokumentālu video, ievada skatītāju telpā un definē noskaņu. Apmeklētāji, ienākot Latvijas ekspozīcijas telpā un sekojot liektajai sienai, vispirms nonāk tieši šajā telpas daļā, kurā izvietota arī ekspozīciju paskaidrojošā informācija.

Aiz šīs daļēji caurspīdīgās atstarojošā materiāla sienas jaušama otra ekspozīcijas daļa, kurā izvietoti Avotiņa un Strokina darbi. Sienai ir arī cita – praktiska funkcija – tā ļauj filtrēt pa logiem ieplūstošo dienas gaismu un maksimāli kontrolēt apgaismojumu šajā izstādes sadaļā. Siena veidota kā viegla karkasa konstrukcija, pie kuras no abām pusēm stiprināts puscaurspīdīgs plastikāts ar atstarojošu virsmu. 

Gan jaunie telpiskie mākslasdarbi, gan arhīvu materiāls eksponēts neitrālās stikla vitrīnās. Tas darīts arī tāpēc, lai darbu eksponēšanai veidotās struktūras nekonkurētu ar ekspozīcijā izmantotajām pašu mākslinieku veidotām vitrīnām un podestiem, kas uzskatāmi par mākslas darbu sastāvdaļu.